Kabeļi – kuri atkausē jumtus!

Katru ziemu Latvijas mediji vēsta par bīstamiem sniega un ledus kalniem, kas sakrājušies uz ēku jumtiem.

Ledus un sniegs izraisa gan negadījumus, gan arī apdraud garāmgājējus un tuvumā novietotos transportlīdzekļus. Tāpēc ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem ik gadu nākas šo problēmu risināt, tērējot tam ne tikai savu laiku, bet arī ievērojamus līdzekļus.

Ledus un sniegs nav stihiska parādība

Latvijā ziemas ir ļoti mainīgas, jo mūsu klimatu ietekmē ģeogrāfiskais stāvoklis un teritorijas līdzenais reljefs, kas ļauj ieplūst dažādu virzienu atšķirīgām gaisa masām. Tas nozīmē, ka aukstajā periodā cikloni rada atkušņus, kuri, no vienas puses ziemu padara it kā siltāku un maigāku. Taču atkušņiem seko sals, kas atkal padara slidenus ne tikai ceļus, bet bīstamus arī mūsu namu jumtus.

Atkušņu un sala cikliskuma parādība nav vērojama vienmēr, bet gan sakrītot noteiktiem klimatiskajiem apstākļiem. Tāpēc pašvaldību amatpersonas, namu īpašnieki, apsaimniekotāji un iedzīvotāji to bieži vien uztver kā pēkšņu stihiskunelaimi, nevis problēmu, ar kuru ir jārēķinās katru gadu un kura ir jārisina savlaicīgi. Kabeļi kuri atkausēs ledu!

Sasalušajiem nokrišņiem krājoties teknēs, notekcaurulēs, ap dzegām, jumta satekņu vietās un citur, veidojas kalni no sniega un ledus. Tie ne tikai apdraud garāmgājējus vai tuvumā novietotās automašīnas, bet bojā arī jumtu segumu, sevišķi jumtu tīrīšanas darbu un ledus nodauzīšanas rezultātā (pat tad, ja šie darbi tiek veikti sevišķi saudzīgi un uzmanīgi). Šī iemesla dēļ – nereti arī bez pašām tīrīšanas izmaksām – rodas papildus tēriņi, kas saistīti ar iepriekš notīrīto jumtu labošanu.  Tiesa, Latvijas klimats un laika apstākļi nav vienīgais iemesls, dēļ kura uz jumtiem krājas ledus. Bieži vien cēloņi jāmeklē arhitektoniski konstruktīvo risinājumu kļūdās. Galvenokārt objektos, kas celti pirmskara un pēckara gados, jo tajos nereti nav ievēroti paši elementārākie būvfizikas likumi.

Vainot seguma materiālus jumtu tecēšanā vai ledus kalnu un lāsteku radīšanā, arī nav gluži korekti, jo tam var būt pavisam citi iemesli. Piemēram, nepietiekami nosiltināts jumts. Un, lai arī jumtu var nosiltināt, tomēr labot būvniecības laikā pieļautās arhitektoniski-konstruktīvās kļūdas, kas radītas pirms 70 gadiem, ir krietni vien sarežģītāk. Nemaz nerunājot par to, ka tas izmaksā dārgi un noteiktos gadījumos pat vairs nav iespējams. Tāpēc namu īpašniekiem un apsaimniekotājiem nākas meklēt citus, alternatīvus risinājumus, lai cīnītos ar problēmu, kuru ziema Latvijas iedzīvotājiem atnes katru gadu.

Atkausē ar kabeļiem

Par laimi, risinājumi šai problēmai ir. Apsildes kabeļu ražotāji ir izstrādājuši sniega un ledus kausēšanas sistēmu, kuru pēc vajadzības var ērti uzstādīt uz jumta, teknēs vai sateknēs, kā arī ārējās un iekšējās notekcaurulēs. Sistēma sastāv no speciāla apsildeskabeļa, termostata un sensoriem, kuri paredzēti tam, lai sasalušos nokrišņus atkausētu un tie vairs nebūtu bīstami nedz jumtiem, nedz fasādēm, nedz arī garāmgājējiem vai tuvumā novietotajam transportam.

Sniega un ledus kausēšanas sistēmu novieto uz jumta malas vai vietās, kur ir apledošanas vai sniega aizputināšanas draudi.

Teknes, sateknes, kā arī iekšējās un ārējās notekcaurules no bojājumiem tiek aizsargātas ar brīvu kūstošā ūdens novadīšanu. Termostati un temperatūras sensori nodrošina efektīvu un ekonomisku elektroenerģijas patēriņu, jo šīs ierīces, ņemot vērā laika apstākļus, automātiski un ļoti precīzi ieslēdz un izslēdz apsildīšanu.

Divu veidu kausēšanas pieejas

Jumtu seguma un ūdens noteces cauruļu pretapledošanas sistēmas galvenais elements ir elektriskais apsildes kabelis. Ir pastāvīgā sprieguma un pašregulējoši kabeļi. Pirmajam kabeļa tipam par siltuma avotu kalpo metāla dzīsla, caur kuru plūst strāva. To var salīdzināt ar elektrisko tenu, un tam nepieciešama vadība ar termoregulatoru, kas aprīkots ar temperatūras un mitruma adapteriem (sensoriem). Termoregulators jumta apsildi ieslēgs tikai pie nosacījuma, kad sensors reģistrēs mitrumu un mīnusus vienlaicīgi. Tātad tikai tad, kad uz jumta veidosies sniegs vai ledus. Automātika nav lēta, tomēr tā ļauj ieekonomēt līdz 70 procentiem elektroenerģijas, kas būtu nepieciešama, strādājot ar parastu termostatu, kas ir aprīkots tikai ar temperatūras sensoru. Pastāvīgā sprieguma kabeļa pluss ir vienkāršā montāža, bet trūkums ir tas, ka kabeli piegādā noteiktā garumā un to nedrīkst saīsināt. Tas apgrūtina kabeļu izvietošanu uz sarežģīta reljefa jumtiem. Pastāvīgā sprieguma izmantošana ir efektīvs risinājums lielu jumtu un garu notekcauruļu apsildei, kas var izrādīties vairākas reizes lētāk nekā pašregulējošu kabeļu izmantošana. Pašregulējošā kabelī par siltuma elementu kalpo matrica, kas atrodas starp divām strāvu vadošām dzīslām. Kabeļi kuri atkausēs ledu!

Kabeļa galvenā priekšrocība ir spēja mainīt siltuma atdevi atkarībā no ārējiem apstākļiem. Specializētais pašregulējošais kabelis, kas paredzēts notekcauruļu apsildīšanai, palielina jaudu, kad ir ledus vai sniegs, bet samazina, iestājoties siltākam laikam. No pašregulējošiem kabeļiem veidotām apsildes sistēmām nav nepieciešama automātiskā vadība. Tās pieslēdz ziemas sākumā un atslēdz pavasarī. Kabeļa pluss ir tas, ka tos var sagriezt jebkādā garumā un apsildīt jebkādas formas un konfigurācijas jumtus. Savukārt mīnuss ir tāds, ka kabelis ir trīs reizes dārgāks un trīs reizes īsāku garantijas termiņu, salīdzinot ar patstāvīgā sprieguma kabeli. Pašregulējošo kabeli iesaka uzstādīt privātās mājās, kur ir nepieciešami mazi kabeļa garumi un jaudas.

Dažādiem jumtiem dažādas jaudas

Elektrisko sniega un ledus atkausēšanas sistēmu var instalēt uz jebkuras konstrukcijas jumta neatkarīgi no tā, vai tam ir metāla, bitumena vai dakstiņu segums. Jo vienkāršāks jumta klājums, jo elementārāk uzstādīt apsildes kabeļus. Jo sarežģītāka jumta konstrukcija mājai, jo tā vairāk pakļauta sniega uzkrāšanās riskam un kabeļus uz jumta grūtāk uzstādīt. Parasti apsildes kabeļus, kombinējot ar sniega barjerām, uzstāda uz jumta malas zigzagveidā, lai labāk nodrošinātu ūdens noteci. Tāpat tos ievieto ūdens teknēs un notekcaurulēs līdz pat apakšai, nodrošinot to neaizsalšanu un ūdens novadīšanu.

Ja ir jāapsilda jumta daļas, tad parasti uzstāda apsildīšanas kabeļus ar jaudu ap 250 W/m², kas nepieciešams sniega un ledus kausēšanai un izkusušā ūdens novadīšanai. Jumta teknēs, kuras izvietotas gar jumta malām un kur bēniņu telpas vai savietotais jumts ir labi siltumizolēti, tiek uzstādīti kabeļi ar jaudu 40 W uz katru teknes metru. Savukārt, ja bēniņu telpas ir siltas vai ja savietotajam jumtam ir nepietiekama siltumizolācija vai nav gaisa šķir kārtas, jauda jāpalielina līdz 40 – 50 W/m, bet atsevišķos gadījumos pat līdz 100 W/m. Šāds jaudas palielinājums saistīts ar to, ka ledus atkausēšanai vajadzīgs lielāks enerģijas patēriņš, nekā sniega atkausēšanai. Jumtiem ar nepietiekamu siltumizolāciju siltais gaiss izkausē sniegu uz jumta slīpnes, ūdens pārvietojas uz dzegas pusi, bet tur siltuma no bēniņu telpas vairs nav, tāpēc ūdens pārvēršas ledū un lāstekās. Kabeļi kuri atkausēs ledu!

Mājās ar zemu jumta slīpumu un vāju jumta siltumizolāciju kūstošais sniegs bieži var radīt ledus uzsalumus uz jumta konstrukcijām, arī uz jumta logiem. Lai gan visbiežāk šī problēma ir novērojama tikai uz zema slīpuma jumtiem, tās cēlonis var būt arī nepareizi nosiltināts jumta perimetrs. Tādējādi jumta logi ir energoefektīvāki nekā jumta konstrukcija un ap loga pieslēgumu jumta aukstajos punktos var izveidoties bieza ledus kārta. Tā traucēs notecēt sniega ūdenim, un tas var iekļūt dziļāk jumta loga konstrukcijā. Tādēļ, montējot jumta logus, vairākkārt jāpārliecinās, ka ievēroti visi uzstādīšanas noteikumi, rūpīgi izveidota siltumizolācija, apdarē pareizi iestrādāta tvaika barjera, kas neļauj mitrajam gaisam no iekštelpām nokļūt uz loga konstrukcijām u. tml. Visi jumta logu ražotāji lietošanas instrukcijā akcentē, ka tie tāpat kā ūdens notekas regulāri jāattīra no netīrumiem, bet ziemā jāatbrīvo arī no sniega un ledus. 

Kausēšanas sistēma jāprot pasargāt

Montējot kabeli uz jumta malas vai ūdens noteku tuvumā, jāņem vērā tas, ka ziemā uz neapsildāmās jumta daļas sakrājas liels sniega daudzums, kas pamazām kļūst blīvāks un pārvēršas par ledu. Pavasarī vai ilgstošā ziemas atkusnī tāda sablīvēta sniega plātnes lielā masā slīd lejup, veidojot sniega un ledus lavīnas efektu. Šādas slīdošās plātnes var ne tikai sabojāt kabeli, bet arī salauzt metāla aizsargnožogojumus, notekas, sabojāt ēkas fasādi vai tās rotājumus. Šī iemesla dēļ arī ir ieteicams veikt kabeļa aizsardzības papildpasākumus. 

Sasalušo nokrišņu slīdēšanas laikā kabeli var aizsargāt ar spēcīgu sniega uztvērēju, kas uzstādīts nedaudz augstāk par kabeļa celiņu, vai arī aizsedzot kabeli ar metāla loksnēm, kas analoģiskas jumta segumam. Aizsargājot kabeli ar loksnēm, samazinās iespēja to sabojāt, it īpaši veicot kādus darbus uz jumta. Turklāt kabelis tiek aizsargāts no tiešas saules staru iedarbības (tādējādi paildzinot tā kalpošanas ilgumu), bet kabeļa celiņi tiek aizsargāti no kritušām koku lapām un skujām, kas parasti sakrājas uz namu jumtiem.