Zibens spērieni, kas sarūpē izdevumus!

Kā liecina statistikas dati, mūsdienās arvien biežāk elektronisko un elektrotehnisko ierīču bojājumus rada zibens izraisīts pārspriegums.

Izplatoties pa eletrotīkliem un citām komunikācijām, tas var izdarīt savus sliktos darbus pusotra un pat divu kilometru rādiusā no zibens spēriena vietas. Kā no šādiem negadījumiem izvairīties, skaidro SIA „Baltic Lightning Protection” vadītājs Ervīns Elksnis, kurš jau 18 gadus strādā savā nozarē un Latvijā pārstāv pasaulē pazīstamo vācu zibens novadīšanas sistēmu ražotāju „J.Pröpster”.

Zibens ir īslaicīga elektriskās strāvas izlāde negaisa mākoņos, vai arī – starp mākoni un zemes virsmu. Šī izlāde ir mērāma vairākos miljonos voltu, un tās temperatūra sasniedz 30 tūkstošus grādus pēc Celsija skalas. Tā ir temperatūra, kas piecas reizes pārsniedz Saules virsmas temperatūru. Tāpēc nav brīnums, ka zibenim iesperot, piemēram, koka ēkā, tā momentā uzliesmo un deg ar lielu liesmu. Šāds notikumu pavērsiens ir skaidrs ikvienam, taču krietni neskaidrāki ir gadījumi, kad mājās pēkšņi rodas bojājums elektroniskajās vai elektriskajās ierīcēs. Visbiežāk cilvēki šos negadījumus pat nesaista ar zibeni, vien bezpalīdzīgi konstatē, ka „sadedzis” dators vai televizors. Un tas arī ir saprotami, ja zibens, pat, ja tas pamanīts dzīvesvietas tuvumā, nekādus acīm redzamus postījumus nav radījis. Lai izprastu, ko nozīmē termins „zibens izraisīts pārspriegums” un kā tas var kaitēt mūsu mājsaimniecībā esošajām elektroniskajām un elektriskajām ierīcēm, vērts zināt dažas ar šo parādību saistītas pamatpatiesības. Zibens spēriens aptuveni miljons reižu pārsniedz ikdienā nepieciešamo spriegumu elektroapgādes tīklā. Taču par tiešo spērienu ēkā vai kādā citā objektā daudz lielāka iespējamība ir, ka zibens radītais lādiņš sasniegs ierīces pa elektrības un sakaru tīkliem lielā apkaimē. Kā jau minēts, tas var notikt pat divu kilometru attālumā no vietas, kur zibens ir iespēris. Šis arī ir iemesls, kāpēc ik gadus apdrošināšanas kompānijas saistībā ar zibens spērieniem vairākumu atlīdzību pieteikumu saņem nevis no klientiem, kam zibens rezultātā bojāts nekustamais īpašums, bet gan no tiem klientiem, kuriem šīs dabas parādības rezultātā bojātas elektroierīces.

Apdrošinātāji pat aprēķinājuši, ka vidēji viens zibens spēriens iznīcina ierīces 305 eiro vērtībā. Visbiežāk cieš datori (līdz 18% no visām cietušajām elektroierīcēm) un televizori (līdz 16%), kā arī ledusskapji, dekoderi, apkures katli, veļasmašīnas, cepeškrāsnis, elektriskās plītis, trauku mazgājamās mašīnas, ūdens sūkņi un arī citas mājsaimniecībās esošās ierīces. Tāpat zibens izraisīta pārsprieguma dēļ tiek bojātas signalizācijas un apsardzes videokameras, zāles pļāvēji un elektriskie vārti. Apdrošināšanas eksperti savulaik pat secinājuši, ka vidējās izmaksātās kompensācijas par zibens radītajiem zaudējumiem bijušas līdz četrām reizēm lielākas, nekā vētras postījumu radītie zaudējumi.

Lieka taupība var maksāt dzīvību

Apdrošinātāju teiktajam pilnībā piekrīt Ervīns Elksnis, tāpēc viņš ir gatavs skaidrot, kā rīkoties, lai cilvēkus nepārsteigtu nepatīkami zaudējumi, kam neapšaubāmi līdzi nāk izdevumi jaunu ierīču iegādei bojāto vietā. „Neatkarīgi no tā, vai ēkai ir uzstādīta ārējās zibensaizsardzības sistēma vai nav, noteikti jāierīko arī iekšējā, jeb pārspriegumu aizsardzība un jāveic potenciālu izlīdzināšana,” skaidro E.Elksnis, norādot, ka mājsaimniecībās, papildinot tās ar aizvien jaunām un dažādām elektriskajām un elektroniskajām ierīcēm, jārēķinās, ka zibens izraisīts pārspriegums var radīt cilvēkiem aizvien lielākus zaudējumus, ja viņi laikus nesapratīs situācijas nopietnību un to nerisinās. „Mēs nevaram ierobežot zibeni, bet ar mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem un iespējām varam pasargāt savu īpašumu un izvairīties no nepatīkamiem zaudējumiem,” norāda speciālists, īpaši uzsverot, ka parasti tiek bojātas tieši tās ierīces, kurās ir dažādas smalkas mikroshēmas un kas ir nenoturīgas pret lielu sprieguma maiņu. Tieši tādu jūtīgo elektronisko iekārtu izmantošanu ikdienā, kuru darbību var ietekmēt pat nelielas elektroenerģijas svārstības, nemaz nerunājot par neprognozējamu zibens ietekmi, kā būtiskāko iemeslu, kāpēc mūsdienās ir tik svarīgi nodrošināties ar atbilstošām ierīcēm pret zibens izraisītu pārspriegumu, medijiem ir minējuši arī AS „Sadales tīkls” speciālisti 1, norādot, ka šo jūtīgo ierīču aizsardzība ir būtiska kā elektroenerģijas piegādātājam, tā klientiem – ražotnēm un mājsaimniecībām.

Tāpēc, lai izglītotu cilvēkus par iespējamiem bojājumiem, kas saistīti ar zibens izraisītām svārstībām elektriskajos tīklos, E.Elksnis vēlreiz atgādina jau iepriekš minēto: kad dators, televizors vai kāda cita ierīce sadegusi, bieži vien cilvēks pat nenojauš, ka tas noticis zibens izraisīts pārspriegums elektriskajos tīklos, kas bijis īstais iemesls mīļotā televizora, datora, tējkannas vai citas ierīces „sadegšanai”. „Diemžēl ir redzēti daudzi gadījumi, kad nezināšanas vai taupības dēļ cilvēki ierīko tikai ārējā zibensaizsardzības sistēmu, kas pasargā no zibens radītiem bojājumiem vai pat bojāejas pašu ēku, bet pārsprieguma aizsardzība un potenciālu izlīdzināšana ēkā tiek ignorēta,” skaidro speciālists, norādot, ka šāda pieeja ir ne tikai neefektīva, bet arī bīstama to cilvēku dzīvībai, kas šajā ēkā dzīvo vai strādā.

Lai cilvēkiem nenāktos piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus, viņš vienkārši un saprotami ieskicē, kas zibens laikā notiek elektropārvades tīklos. „Ja zibens iesper ēkā, kas aprīkota ar ārējo zibensaizsardzības ierīci, uz elektroiekārtu korpusiem no zemējuma kontūra nokļūst pārspriegums, kas var būt vairāki tūkstoši volti. Bet pieņemsim, ka kādas konkrētas elektroiekārtas barošanas spriegums ir, piemēram, 230V,” E.Elksnis skaidro. „Līdz ar to izveidojas potenciālu starpība, kas tiek izlīdzināta caur elektroierīci, tai sadegot. Ja tai brīdī tuvumā gadās cilvēks, tas var gūt elektrotraumu vai pat zaudēt dzīvību.” Šādi gadījumi ar letālām sekām diemžēl visā Eiropā joprojām notiek katru gadu.

Maldīgs ir priekšstats, ka automātslēdži jeb kā tos sauc sarunvalodā – „automāti” – elektrosadalē pasargā no visa, to skait arī no pārsprieguma. „Automāts” ir paredzēts darboties 50Hz frekvencē, turpretī zibens gadījumā ir runa augstfrekvences svārstībām, un neviens „automāts” nespēj reaģēt – labākajā gadījumā tas sadeg,” skaidro zibens novadīšanas sistēmu ražotāju pārstāvis. „Tāpēc, lai pasargātu sevi no nelaimes gadījumiem un elektrotehniku no bojājumiem vai pat „sadegšanas”, ir jāuzstāda speciālas pārsprieguma aizsardzības ierīces.” Vizuāli tās izskatās kā elektrosadalē uzstādāms bloks.

Noderēs profesionāļa padoms

Šobrīd tirgū ir pieejamas visdažādākās pārsprieguma aizsardzības ierīces un nezinātājs bez kompetenta konsultanta palīdzības pilnīgi noteikti var apjukt plašajā izvēlē. Tāpēc, kā uzsver E.Elksnis, gan palīdzēt izvēlēties piemērotāko aizsardzības sistēmu, gan arī to uzstādīt vajadzētu speciālistam. „Tehnoloģiski neviena pārspriegumu aizsardzības ierīce šobrīd nav spējīga darboties visā zibens izlādes parametru diapazonā,” viņš skaidro. To, ka neviena no šobrīd pasaulē esošajām aizsardzības sistēmām nevar dot 100% aizsardzības garantiju pret zibens izraisītu pārspriegumu, norāda arī citi speciālisti. „Visiem saprotamā valodā runājot, zibens spēriens var būt ļoti stiprs, vidējs un vājš,” skaidro E.Elksnis.  „Un attiecīgi ir arī aizsardzības ierīces, kas pasargā no stipriem un vidējiem spērieniem, bet nereaģē uz vājiem. Ir ierīces, kas pasargā no vājiem zibens spērieniem, bet tiek bojātas vai „sadeg” pie stipriem. Tāpēc var gadīties arī, ka ar vienu ierīci aizsardzībai nepietiks. Īpaši tad, ja tā būs liela ēka vai pat rūpniecisks objekts,” precizē „J.Pröpster” pārstāvis. „Tādos gadījumos vajadzēs vairākas pārsprieguma aizsardzības ierīces, tuklāt tās arī pareizi jāuzstāda.”

Tāpat speciālas pārsprieguma aizsardzības ierīces jāuzstāda vājstrāvas iekārtām: datoriem, modemiem, rūteriem un citām ierīcēm. „Tikai tad, ja visi ēkā ienākošie „ceļi” (barošanas kabeļi, vājstrāvu kabeļi, internets, videonovērošana utt,) būs aprīkoti ar pārsprieguma aizsardzību, elektortehnika un elektronika būs pasargāta un cilvēku dzīvībai briesmas nedraudēs,” nobeigumā vēl piebilst E.Elksnis.

Avots: http://www.ntz.lv/dazadi/par-zibens-aizsardzibu-jadoma-ikvienam/