Eksperts: Uguns detektori atmaksājas tad, kad tiek izglābta reputācija

Uguns detektori, kas neļaus noliktavai pārvērsties pelnos.

Teju vai katra industriālā objekta projektēšanas un būvniecības procesā noteicošā ir cena. Sākot no materiāliem un beidzot ar darbaspēka izmaksām. Pasūtītāju, projektētāju un būvnieku centieni ietaupīt arī ir saprotami. Taču – kas notiek tad, ja daži ietaupīti tūkstoši kļūst par iemeslu tam, ka visa miljonus vērtā būve pārvēršas par pelniem?

Par to, kā industriālos objektus un noliktavas labāk pasargāt no ugunsgrēka ar kādiem riskiem jārēķinās, ievērojot minimālās ugunsdrošības prasības, stāsta SIA “ESELO” ēku drošības sistēmu produktu grupas vadītājs Uvis Toms.

Ugunsgrēki tomēr notiek

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) oficiālajiem datiem 2020. gadā valstī dzēsti 122 ugunsgrēki ražošanas ēkās un 23 ugunsgrēki noliktavās.

“Man nav ne mazāko šaubu, ka daudzās no šīm ēkām tika ievērotas minimālās ugunsdrošības prasības, kuras nosaka likumdošanas normas, taču statistika uzskatāmi rāda, ka ugunsgrēki tomēr notiek, un to ir ne mazums,” VUGD datus komentē SIA “ESELO” pārstāvis, uzsverot, ka plašāk izplatītā kļūda, kas tiek pieļauta, būvējot industriālos objektus, Ugunsgrēki tomēr NOTIEK! ir vieglprātīga paļaušanās tieši uz minimālām ugunsdrošības sistēmu prasībām. Un to naudu, kas, iespējams, tiks atgūta no apdrošinātājiem, ja nu atgadīsies ugunsgrēks. 

“Parasti neviens nerēķina tās izmaksas un zaudējumus, kas veidojas uzņēmumam un tā reputācijai dēļ savlaicīgi neveiktām piegādēm, neizpildītām līgumsaistībām un piespiedu “dīkstāves”,” skaidro Uvis Toms, uzsverot, “ja prece vai produkcija noliktavā gājusi bojā, tad tā tur neradīsies pati no sevis. Pat, ja cietusi nav ražotne, bet tikai produkcijas glabātava, tik un tā tiks pazaudēts laiks, jo jebkura prece ir jānogādā no punkta “A” uz punktu “B”. Tas vienmēr saistīts ar tādiem jautājumiem kā transports un loģistika, un tas atkal jau ir pazaudētais laiks un nokavētie piegādes termiņi.”

Reaģēšanas laikam – izšķiroša loma

Līdzīgi kā visas nozares, kas saistītas ar dažādu risku novēršanu, arī ugunsdrošības nozare attīstās un ievieš arvien jaunākas tehnoloģijas, lai tos mazinātu to varbūtību. Taču, lai saprastu, kas tieši ir mainījies un ko tas nozīmē biznesam, jāsaka daži vārdi par tām ugunsdrošības sistēmām, kas gan pagaidām vēl atbilst normatīvajiem aktiem un likumdošanas prasībām, bet var izrādīties nepietiekamas, lai pasargātu ražotni vai noliktavu no reāla ugunsgrēka.

Dūmu detektori, kas plašāk izplatīti un piekāpīgās cenas dēļ tiek izmantoti vairumā ražotņu, ne vienmēr dod labāko reakcijas laiku īsta ugunsgrēka izcelšanās gadījumā. Tas saistīts ar elementāru faktu, ka ir milzīga starpība, vai tas pats dūmu detektors atrodas 2,5-3 metru augstumā (kas ir standarts griestiem ofisos vai dzīvojamajās telpās), vai arī to novieto 7-9 metru augstumā noliktavu vai ražotņu telpās.

“Atšķirība ir tāda, ka parastais dūmu vai siltuma detektors pēc būtības reaģē uz sekām – degšanas produktiem un temperatūru, kas ir apmēram 50-60 grādi pēc Celsija – atkarībā no detektora tipa. Kamēr šī temperatūra un dūmi sasniedz noliktavas vai ražotnes griestus 7-9 metru augstumā, apakšā viss jau ir liesmās, un tad jau var būt par vēlu,” stāsta SIA “ESELO” ēku drošības sistēmu produktu grupas vadītājs Uvis Toms.

Viņa teiktajam par labu runā arī Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apakšvienības izbrauc no daļas vai posteņa garāžas 90 sekunžu laikā pēc nosūtīšanas. Tomēr pašā notikuma vietā vienības ierodas 8-23 minūšu laikā – atkarībā no tā – ir vai nav pilsētā, ciemā, novada un pagasta teritorijā VUGD dienesta daļa vai postenis.

Attiecīgi – ja degšanas fakts nav piefiksēts savlaicīgi, kā tas parasti notiek, ja industriālajos objektos tiek izmantoti parastie siltuma vai dūmu detektori, pastāv liela varbūtība, ka ugunsdzēsēji notikuma vietā ieradīsies tad, kad ražotne vai noliktava būs jau liesmās un ugunsgrēku nodzēst būs daudz grūtāk.

Degšanu var pamanīt arī ātrāk Pamani uguni ātri un reaģē!

Kā risinājumu šai problēmai SIA “ESELO” ēku drošības sistēmu produktu grupas vadītājs vismaz tajās ēkās, kurās ir paaugstināti degšanas riski, iesaka izmantot nevis dūmu vai siltuma, bet gan liesmas detektorus. Šie detektori atšķiras ar to, ka spēj piefiksēt ne tikai degšanas, bet arī gruzdēšanas faktu, jo reaģē uz to ultravioletajā vai infrasarkanajā spektrā. 

“Tā ir pilnīgi cita tehnoloģija, kas, protams, ir arī dārgāka. Taču šādas ugunsdrošības sistēmas ir ievērojami efektīvākas par tām, kuras šodien tiek izmantotas vairumā industriālo objektu. Un, ja ražotnes, lielveikala vai noliktavas īpašnieki rēķina reālos zaudējumus, kas var rasties ugunsgrēka gadījumā, tad līdzekļi, kas tiks ieguldīti liesmu detektoros viennozīmīgi ir tā vērti, lai šos risinājumus ieviestu vai vismaz apsvērtu to ieviešanas lietderību,” saka Uvis Toms.

Uzstāda arī Latvijā

Ir jau vairāki objekti Latvijā, kur uguns detektori pašlaik tiek izmantoti. Viens no tiem ir autobusu parks Valmierā, kur vienmēr pastāv risks, ka autobusu stāvvietā iztecēs kāda eļļa vai notiks degvielas noplūde. Pietiek ar vienu neuzmanīgi nomestu cigareti vai elektrības īssavienojumu, lai desmitiem un simtiem tūkstošus vērtie autobusi aizdegtos. Tāpēc šajā situācijā uguns detektori ir pilnībā attaisnojams ugunsdrošības risku samazināšanas ieguldījums. Uzstāda arī Latvijā!

Otrs piemērs – Latvijas dzelzceļa ritošā sastāva vagonu depo, kur pastāv tie paši riski, kas autobusu parkā, jo bez degvielas ir arī citas ķīmiskas vielas (piemēram, smērvielas), kas var aizdegties.

Mazliet savādākiem, taču tāpēc ne mazāk bīstamiem riskiem ir pakļauti graudu termināli. Piemēram, Liepājā šādam graudu terminālam klasiskos siltuma vai dūmu detektorus nevarēja izmanot dēļ paaugstinātā putekļu daudzuma graudu uzglabāšanas telpās. Putekļi traucē dūmu un siltuma detektoriem pilnvērtīgi darboties. Turklāt šādās bīstamās vidēs uzliesmošana mēdz notikt tik strauji, ka ievērojami samazinās iespējamais reakcijas laiks. Šī iemesla dēļ arī te investīcijas liesmu detektoros viennozīmīgi atmaksājas.

Minētie piemēri ir tikai daži, kas demonstrē, ka liesmu detektoriem ir vairākas būtiskas priekšrocības. Īpaši vietās, kur ir paaugstināti degšanas riski un tāpēc jāievēro lielāki ugunsdrošības pasākumi. Taču tas nenozīmē, ka tos obligāti jāuzstāda pilnīgi visur. Gluži pretēji – SIA “ESELO” ēku drošības sistēmu produktu grupas vadītājs Uvis Toms ir pārliecināts, ka vislabāk risku izvērtēšanas darbu uzticēt speciālistiem un uzklausīt viņu ieteikumus. Tiesa, viņš gan arī norāda uz faktu, ka pagaidām vēl šī tehnoloģija nav pārāk plaši pazīstama un izplatīta Latvijā, jo par to vēl nezina daudzi projektētāji. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka “situācija jau tuvākajā nākotnē noteikti mainīsies, un tad lielākie ieguvēji būs tie uzņēmumi, kas tos jau būs ieviesuši. Globālajā biznesā jau sen ir skaidrs, ka vērtīgāka par peļņu ir uzņēmuma reputācija un klientu paļaušanās uz to, ka prece laikā tiks ne vien saražota, bet arī atbilstoši uzglabāta un laikā nogādāta veikalu plauktos.”

Viss, kas jāzina par liesmu detektoru darbību noskatieties video linkos zemāk: